Nosaukums |
Aplis pa Dagdas novadu |
|
Veids |
Velo/auto maršruts |
|
Garums |
122 km |
|
Pārvietošanās veids |
Velo, auto |
|
Ilgums |
Veicams ar velo, vai ar auto trīs dienās (izvēloties nakšņošanu kādā no tūrisma mītnēm).
|
|
Ieteicamais laiks |
Veicams jebkurā gada laikā, ieteicamais vasaras mēneši |
|
Maršruta gaita |
Dagda – Andrupene – Jaundome – Ezernieki – Šķaune – Porečje – Neikšāni – Asūne - Dagda |
|
Sākums |
Dagdas TIP, Skolas ielā 6 |
|
Beigu punkts |
Dagda |
|
Alternatīva |
Maršrutu var veikt arī pretējā virzienā vai sākt no jebkuras citas vietas |
|
Der zināt |
Maršruts veicams pēc individuālas saskaņošanas, iekļaujot visus maršruta objektus, vai pēc izvēles, dažus izņemot no tā. Maršruta ietverto objektu apmeklējuma dienu un laiku iepriekš jāpiesaka individuāli katrā objektā, vai griežoties Dagdas Tūrisma informācijas centrā, kura darbinieki saskaņos vēlama maršruta veikšanas dienu un laiku, atbilstoši pieprasījuma. |
|
Apraksts
|
Maršruta gaitā var piedzīvot un sajust Latgales vērtības – klusums, miers, Latgales ainava ar maz pārveidotu dabu “zilo ezeru zemē”, Latgaliešu tradīcijas, izbaudīt Latgales kulinārā mantojuma ēdienus. |
|
Maršruta objekti Objektu apmeklējumam lūgums iepriekš pieteikties |
||
1.diena |
||
Dagdas pilsēta |
Ekskursija pa Dagdas pilsētu |
Dagdas vēsturiskais centrs – Skolas iela Vecākas ziņas par Dagdu ir atrodamas 16.gs.vidus (1559.g.) vācu valodas rakstos ar nosaukumu Dageten, minēta Dagdas muiža ar miestu, pie tās kura dzīvoja sīktirgotāji un amatnieki. Mazpilsētas centrā ir saglabājusies vēsturiskā apbūve. Tie ir 20.gs. sākumā celtie sarkano ķieģeļu nami jeb, tā sauktie, „ebreju tirgotāju nami”... Piemineklis „Sērojošā māte” Dagdas pilsētas centrā skatu piesaista piemineklis “Sērojošā māte”. Skulptūra uzstādīta 1996.gadā un veltīta komunistiskā terora upuru piemiņai. Autore – tēlniece Alvīne Veinbaha. Dagdas ezers Dagdas ezers – Gultne smilšaina, granšaina, dūņaina. Iztek Dagdas upīte. Konstatētas 7 sugu zivis. Dagdas ezers ir 487 ha, ezeram ir 12 salas, vid.dziļums 9 m, max. 26 m. Novadpētniecības izstāžu zāle “PATRIA” Dagdas novadpētniecības biedrība "Patria" veic darbu novada kultūrvēstures mantojuma un tradīciju saglabāšanā. Vēstures ekspozīcijai, ir sešas izstāžu zāles, katrā var atrast daudz interesantu lietu apvītu ar Dagdas novada (tag. Krāslavas novada) vēsturi. Dagdas Vissv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1741. gadā korintiešu baroka stilā. Baznīcu cēla muižnieks Jans Augusts Hilzens (1702. – 1767.). Tajā ir trīs grezni mūra altāri ar karnīzēm un pilastriem. Lielajā altārī ir divas gleznas – sv.Trīsvienības un Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas godam. Baznīcā ir ģipša figūrām veidots baptistērijs. “Komjaunietis” Ēka celta 1953. gadā kā kinoteātris, uz kuras 1989. gada 19. martā pirmo reizi tika uzcelts mastā sarkanbalts sarkanais Latvijas karogs. Dagdas kinoteātris, kas nokrāsots spilgti zilzaļā krāsā, vēl joprojām nes nosaukumu “Komjaunietis”. 2.pasaules kara upuru kapi Dagdas pilsētas centrā atrodas obelisks karavīru piemiņai, kur ir apbedīti 162 karavīri. Lubāna pilskalns Lubāna pilskalns atrodas pie Dagdas pilsētas rietumu robežas. Kalna dienvidu piekājē atrodas ezers Luboneņš. Pilskalnā ir pastaigu un atpūtas vieta, no kura paveras lielisks skats uz Dagdas pilsētu un tās apkārtni. Nostāstiem apvīts pilskalns. Dagdas (Hilzenu) muižas parks Patīkama pastaigu vieta Dagdā ir 300 gadu vecais Hilzenu muižas parks. Tas ir vienīgais, kas palicis no 17. gs. izveidotās muižas. Parkā atrodas pilskalns ar brīvdabas estrādi - ja paveicas, tur var noskatīties kādu koncertu vai citu kultūras pasākumu. Dagdas ala Atšķirībā no pārējām Latvijas alām, kas veidojušās no smilšakmens vai arī izkaltas dolomītā, Dagdas ala uzskatāma par dabas fenomenu, jo tā veidojusies no grants un oļiem. Pieliecoties Dagdas alu iespējams izložņāt uz katru pusi piecu metru dziļumā. Atrodas Dagdas muižas parkā. Teika vēsta, ka ala senāk bijusi slepena eja uz Dagdas muižu un tajā ir paslēptas milzu bagātības. Dagdas pilskalns Pilskalns ar apmetni ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta.
|
Kroma kolns |
Piedāvā apskatīt 9.-11.gs latgaļu cilšu koka pils rekonstrukcijas procesu. Interesentiem piedāvā īpaši organizētus eksperimentālās arheoloģijas pasākumus un stāstījumu par seno latgaļu dzīvi pilskalnos Dienvidlatgalē. Tālr.: +371 26352522
|
|
Andrupenes Vissvētākās Jaunavas Marijas Skapulāra karalienes draudzes baznīca |
Celta 1849. gadā par muižnieka Ignācija Šadurska līdzekļiem. Baznīca ir bez torņiem, četrstūrainas formas, griesti lēzeni, ozolkoka. Baznīca ir viennavas telpa ar trim mūra altāriem, 28 m gara un 14 m plata. Lielajā altārī – Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas glezna. Dārzā ir zvanu tornis ar zvaniem. Tālr. +371 26578624 Adrese: Dagdas iela 7, Andrupene, Krāslavas novads
|
|
Muzejs “Andrupenes lauku sēta”
|
Muzejā "Andrupenes lauku sēta" Jūs nokļūsiet 20.gadsimta sākumā Latgales laukos, kur varēsiet izbaudīt piedāvāto programmu: 1. ekskursija pa muzeja ēkām – var apskatīt simtgadīgu lauku māju, klēti, melno pirti, smēdi, dažādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus (1 stunda); 2. latgales nacionālo ēdienu degustācija (pusdienas ar silto ēdienu un uzkodām) muzejā cepta maize, zaļais sviests, mājas siers, vai speķis siltais ēdiens - spēka putra (grūbas ar zirņiem, gaļu, sīpoliem) vai vārīti kartupeļi ar ceptu gaļu un biezpienu, dzērieni, un Latgaļu stiprais - šmakovka, zāļu tēja, saldais ēdiens - krējuma mērcē sildītas asuškas (30 min.); 3. folkloras kopas „Sovvaļņīki” priekšnesums 1,5 stundas ar dziesmām un rotaļām 4. purva taka ar reibinošu vaivariņu smaržu, sārtu dzērveņu klājumu un skanīgām putnu balsīm (30 -60 min.) Tālr.: +371 26458876
|
|
Andrupenes purvu taka |
Andrupenes purvā, kur ierīkota dabas taka, var iepazīt sūnas, pārliecināties par sfagnu lielo ūdens uzsūkšanās spēju, gar laipas malām ieraudzīt apaļlapu raseni un purva dzērveni, apskatīt spilves, vaivariņus un purva vārnkāju. Andrupenes purva taka dod iespēju ikvienam nesteidzīgi un saudzīgi iepazīt purva pasauli. Tālr.: +371 26458876
|
|
2.diena |
||
Ceļš uz Jaundomi |
||
Ežezers |
Viens no skaistākajiem Latvijas ezeriem – līčiem un salām bagātais Ežezers (1065 ha), kurā saskaitīti ~70 salveidīgi veidojumi, no kuriem puse (33 - 36) ir salas, bet puse – niedrēm un meldriem apauguši sēkļi. Ezera piekrastē darbojas tūristu mītnes, kurās pieejama laivu un ūdens velosipēdu noma. Dažu piekrastes māju saimnieki savos īpašumos piedāvā izmantot telšu un piknika vietas. Ezerniekos un Andzeļos ierīkotas peldvietas. Piloru ozolu audzē ierīkotā atpūtas vieta, kā labākā Ežezera apskates vieta. Skaists skats uz ezeru atklājas no Tolstovkas kalna. Ezers 2006. gada novembrī iekļauts Rāznas nacionālajā parkā. Brīvdienu māja “Ezersētas”, kas organizē divu vai vairāku dienu laivu braucienus pa Latgales upēm un ezeriem. Iznomā un transportē kanoe laivas, glābšanas vestes. Tālr.: +371 29166259
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
|
|
Sv. Erceņģeļa Miķeļa Boltō kapela |
Celta 1814. gadā kā Dagdas dievnama filiāle. Tā ir akmeņu mūra celtne Dagdas – Bukmuižas lielceļa malā. Tālr.: +371 25727379 Adrese: Bojāri, Ezernieku pagasts, Krāslavas novads
|
|
Jaundomes vides izglītības centrs un ekspozīcijas zāle |
Tika atjaunota 19. gadsimtā celtā muižas kādreizējā saimniecības ēka, no kuras vēl pirms pāris gadiem bija palikuši tikai laukakmeņu mūri, šodien ir izveidota ekspozīcija, kas veltīta ūdens faunai un florai, ir aplūkojamas dažādu zivju, kas mīt Latvijas saldūdeņos, sugu mulāžas, palielinātas kukaiņu mulāžas, īpašas konstrukcijas vitrīnas, kuru saturs aplūkojams caur palielināmo stiklu, tur var redzēt gliemežus un gliemenes, ūdensputnu izbāzeņus vidē, kas līdzīga viņu dabiskajai. Jaundomes Vides izglītības centrs piedāvā:
Darba laiks: pēc pieteikuma
Tālr.: +371 25709610
|
|
Piemineklis J.Baško |
Jānis Baško dzimis 1923. gadā zemnieka ģimenē Preiļu rajona Kastīres ciemā. Ģimenē bija 6 bērni un Jānim no mazām dienām nācās sastapties ar trūkumu. Vecākais brālis Eduards, Jāni iepazīstināja ar revolucionārās jaunatnes kustību un Jānis, grupējot ap sevi sādžas jauniešus, kļūst par pagrīdes literārā žurnāla “Olūts” aktīvu līdzstrādnieku, kur tiek atmaskots Ulmaņa režīms. Strādāja par Nīcgales pagasta komjaunatnes sekretāru. Jau no pirmajām kara dienām Jānis izcēlās ar lielu drošsirdību, lielu pienākuma apziņu un atbildību par doto uzdevumu veikšanu. Partizāņu dzīve bija raksturīga ar daudzajām kauju operācijām. Šajā periodā galvenie partizāņu kauju operāciju veidi bija sliežu ceļu un ienaidnieka ešelonu uzspridzināšana, nakts triecieni okupācijas varas iestādēm un policijas iecirkņiem, pēkšņi uzbrukumi no slēpņiem vieglajām un smagajām automašīnām. 1943 gadā 5.maijā netālu no Bukmuižas pie Altenieku sādžas, pie tilta partizāņi uzdūrās ienaidnieka slēpnim. No 10m attāluma grāvī paslēpušies tautas nodevēji – policisti un vācieši atklāja uguni, un Jānis Baško, kas gāja pirmais, tika caururbts ar veselu automāta kātu. Adrese: Altenīki, Ezernieku pagasts, Krāslavas novads
|
|
Bukmuižas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca |
Pirmā Bukmuižas katoļu baznīca bija koka baznīca. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1830. gadā par muižkunga Ludviga Šabanska līdzekļiem prāvesta Pētera Bržozdovska darbības laikā. Baznīca ir baroka stilā bez torņiem, viennavas telpa, koka grīda un griesti. 24 m gara un 12 m plata ēka. Pieci altāri. Lielajā altārī Kristus krustā sistā glezna un sv. Ludviga glezna. Baznīcā ir redzami valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Aplūkojama ir Dievmātes glezna, kas ir Lietuvas Šiluvas Brīnumdarītājas Dievmātes gleznas kopija. Tālr.: +371 656 53247, +371 26472466
|
|
Tolstovkas kalns |
No Tolstovkas kalna pavērās brīnišķīgs skats uz Ezernieku pagasta apkārtni un skaists skats uz Ežezeru. Adrese: Ezernieki, Krāslavas novads
|
|
Ūdrāju pilskalns (Dubovka, Ozolkalns) ar apmetni |
1812. gadā šai vietai pāri gājis Napoleona karaspēks un te atradusies franču karavīru apmetne, Ūdrāju pilskalns dažkārt tiek dēvēts arī par Napoleona kalnu, jo, pēc nostāstiem, kad šo kalnu šķērsojusi Napoleona armija, notikusi sadursme, kuras laikā Napoleons esot bijis ievainots. Šādu leģendu, kur gājusi Napoleona armija, Latgalē ir samērā daudz. Adrese: Ūdrāji, Ezernieku pagasts, Krāslavas novads
|
|
Piloru ozolu audze |
Piloru (Piļāru, Piļoru) ozolu birzs ir viena no retajām tīrajām ozolu audzēm Latvijā, atrodas Ežezera krastā, Piļoros. Valsts aizsardzībā no 1928. gada. Ozoliem ir aptuveni 200 gadi. Piloru ozolu audzē izveidots neliels auto stāvlaukums, taka, uzstādīts informatīvais stends un izveidota atpūtas vieta ar laipu, no kurienes paveras skats uz Ežezera ziemeļdaļas līci un salām. Šeit ir sastopamas ozolu audzēm raksturīgās augu, sēņu un kukaiņu sugas, taču tās atpazīs zinātājs. Tālr.: +371 656 81420
|
|
3. diena. Ceļš uz Šķauni |
||
Tīmaņu muiža |
Tīmaņu muižā agrāk bija septiņgadīgā skola, skolas telpas bija iekārtotas bijušās Tīmaņu muižas dzīvojamā mājā. Bet 1953. gadā pārorganizēja par vidusskolu. 1956. gadā uzcēla otru skolas ēku. Tās apkārtnē ir vairāk nekā 100 gadu vecs parks. Netālu no skolas atradās dzirnavas. Adrese:, Tīmaņi, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads
|
|
Marijas Andžānes piemiņas istaba. |
Ar Šķauni saistīta ir dzejnieces Marijas Andžānes dzīve un literārā darbība. Pagasta bibliotēkā var apskatīt autores literāros darbus, ar dzejnieces roku rakstītos manuskriptus un memoriālos priekšmetus. Tūrisma objekts atrodas pierobežas zonā, nepieciešama pase un caurlaide.
Tālr.: +371 656 28350
Valsts robežsardze personām izsniedz pastāvīgās vai terminētās caurlaides. http://www.rs.gov.lv/index.php?id=803&top=0 Šķaunes robežapsardzības nodaļa - Šķaune, Šķaunes pagasts, Krāslavas novads, LV-5695 Robežnieku robežapsardzības nodaļa - Robežnieki Robežnieku pagasts, Krāslavas novads, LV-5666 tālr: 65403763; 65629557
|
|
Landskoronas Vissv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca |
Baznīca celta 1828. gadā par muižkunga Mārtiņa Karņicka līdzekļiem. 1859.gadā baznīca tika atjaunota un paplašināta. Tā ir 34 m gara un 17 m plata vairāknavu ēka, celta izmantojot vecās baznīcas fundamentu. Baznīcā ir Lurdas Dievmātes figūra, kas šeit uzstādīta pirmo reizi Latgalē, tāpēc notiek dievkalpojumi Lurdas Dievmātes godam katra mēneša 11.datumā. Tūrisma objekts atrodas pierobežas zonā, nepieciešama pase un caurlaide. Tālr.: +371 656 81420, +371 29429028
|
|
Vides izglītības un kultūras centrs "Ķepa" |
Ķepovas pagasta Neikšānos ir izveidota meža tēmai veltīta ekspozīcija, kas apmeklētājiem dod ieskatu no pārsteigumiem bagātās meža pasaules. Vides izglītības un kultūras centra “Ķepa” piedāvāta programma: 1. ekspozīcijas apskate - meža floras un faunas bagātības, dažādas koku sugas, sēnes, aizsargājamie augi, kā arī medību trofejas, zvēru un putnu izbāzeņi ( 40 min.); 2. radošās darbnīcas ģimenēm ar bērniem, skolēniem, jauniešiem un citiem dabas draugiem (30 – 60 min.); 3. tematiskās īsfilmas par dabu ( 20 – 40 min.); 4. atraktīvas spēles ( 20 min.); 5. pastaiga pa meža taku ( 40 – 60 min.); 6. iepriekš piesakoties, pieejama ēdienu degustācija ”Meža veltes” ( 30 – 60 min.); 7. piknika vieta/ telts vietas. Tūrisma objekts atrodas pierobežas zonā, nepieciešama pase. Tālr.: +371 26102894 Adrese: Neikšāni, Ķepovas pagasts, Krāslavas novads
|
|
Konstantīna Raudives piemiņas istaba |
Konstantīns Raudive (dzimis 1909. gada 30. aprīlī Asūnes pagastā, miris 1974. gada 2. septembrī Badkrocingenē, Vācijā) bija latviešu psihologs, filozofs un parapsihologs, pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves, izveidojis savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot "elektronisko balsu" fenomenu. Piemiņas istaba ierīkota Asūnes pamatskolā, šeit ir izveidoti foto materiāli, dažādi literārie darbi. Kas stāsta par filozofa un parapsihologa Konstantīna Raudives dzīvi un darbību. Piemiņas istabā var dzirdēt aizkapa balsis. Tālr.: +371 26569588
|
|
Asūnes Sv. Krusta paaugstināšanas draudzes baznīca |
Pirmā baznīca Asūnē celta 1680. gadā ar jezuītu gādību un naudu šim mērķim ziedojis Prūsijas karalis Jānis III. Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas baznīca konsekrēta 1819. gadā, Sv. Krusta paaugstināšanas godam. Tā ir viennavas krustveida celtne 22 m gara un 10 m plata. Baznīcā 4 altāri. Ieejas vārtos dārzā ir liels mūra zvanu tornis ar trim zvaniem.
Tālr.:+371 26373755
|
|
Mīlestības taka |
Atpūtas vietas galvenais akcents ir mīlētāju pāra skulptūra un teiksmaina laiva ar pūķa galvu, skaista vieta apvīta ar interesantu leģendu. Tālr.: +371 25727379
|
|
Krucifikss |
Krucifikss - krustā sistā Kristus tēls kā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē, Romas Katoļu baznīcas ietekmes sfērā. Krucifikss – katoliskās Latgales simbols, novada ainavas neatņemama sastāvdaļa un savdabīgs mākslas darbs. Krucifiksu formas var būt visdažādākās, no miniatūrām figūriņā, ko ticīgie karina kaklā vai pie rožukroņa, lielākām dzīvojamās vai sakrālās telpās pie sienas karināmām figūrām, līdz monumentāliem uzstādījumiem brīvā dabā. Latvijā vienīgais reģions, kur krucifiksi sastopami ārpus baznīcas ēkas vai dzīvojamām telpām, ir Latgalē. Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi sastopami lauku ainavā, visbiežāk tālu no lielajiem ceļiem, krūmos ieaugušas, kokā, akmenī vai citā materiālā veidotas nelielas būvformas, ko vietējie iedzīvotāji sauc par ceļmalas jeb sādžas krustiem. Tie nereti ir diezgan sarežģīti veidojumi, kuros ietilpst arī krustā sistā Kristus tēls. "Katrā Latgales sādžā bija vismaz viens krucifikss, bet lielākajās pat divi: viens katrā sādžas galā. Tas bija cilvēku vienotājs un kopā saucējs." (L.Latkovskis, Acta Latgalica 2; 1968.) Tā ka Latgalē bija lielas draudzes un baznīcas cita no citas atradās tālu, XIX gs. beigās izveidojās tradīcija, ka katoļu Maija dievkalpojumi tika noturēti apdzīvotās vietās pie sādžas krusta. Tie notika bez mācītāja, pašu dievlūdzēju izvēlētas personas vadībā. Adrese: Zabari, Dagdas pagasts, Krāslavas novads
|
|
Autors |
Dagdas tūrisma informācijas centrs Adrese: Skolas iela 6, Dagda, Krāslavas novads, LV – 5674 Tālr. : +371 25727379 Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Dagdas Tūrisma informācijas punktā var iznomāt velosipēdus |
Maršruts "Aplis pa Dagdas novadu"
Maršruta gaitā var piedzīvot un sajust Latgales vērtības – klusums, miers, Latgales ainava ar maz pārveidotu dabu “zilo ezeru zemē”, Latgaliešu tradīcijas, izbaudīt Latgales kulinārā mantojuma ēdienus.
Garums - 122 km. Maršruta gaita - Dagda – Andrupene – Jaundome – Ezernieki – Šķaune – Porečje – Neikšāni – Asūne - Dagda